Jaunpiebalgas

vidusskola

Vidusskolas pirmsākumi

Kad 50. gadu vidū iznāca pa dzelzceļu vai zemes ceļu braukt cauri Jaunpiebalgai, kaila māla kalna galā pacēlās jaunuzceltā vidusskolas ēka.

Manas dzīves un darba gaitas Jaunpiebalgā sākās 1958. gada augustā. Šai laikā, kad skolas direktors bija Osvalds Pauliņš, sāka domāt par apkārtnes apzaļumošanu. Radās tradīcija - katra gada absolventiem stādīt kokus. Pirmie stādījumi – bērzu rindas piekalnē starp lielceļu (tas gāja tagadējam dīķiem gar pretējo malu) un skolu. Katrai klasei viena rinda, līdz pat skolas ēkai. Apkārtnes veidošana plaši izvērtās direktores Astrīdas Knāķes laikā. Tradīcija absolventiem stādīt kokus turpinājās arī vēlāk, līdz skolu jau iekļāva parks. Izveidoja skolotāju veterānu aleju.

Staigājot pa skolas apkārtni, atcerēsimies, ka tie nav tikai koki, bet ar jums kopā ir arī šo koku stādītāji, kas šeit reiz mācījuši un strādājuši!

Mani bijušie audzēkņi jau izaudzinājuši savus bērnus un mazbērnus. Domās esmu ar jums un vēlu visu, visu to labāko!

Mani novēlējumi tagadējai paaudzei un skolai.

Kopiet un attīstiet labākās tradīcijas un veidojiet jaunas!

Dzīvojiet savā laikā, nemitīgi mācoties, sekojot jaunākajām atziņām, esiet radoši!

Neaizmirstiet, ka dzīvē liela vērtība ir godīgums un cilvēciskā cieņa, saskanīgas savstarpējās attiecības un prasme ieraudzīt katrā viņa pozitīvās īpašības!

Jaunpiebalgas vidusskolas skolotāja no 1958. – 1987. gadam

Vija Leimane