Jaunpiebalgas

vidusskola

Mana - Jaunpiebalgas vidusskola

 Kā jau tipiskam jaunietim, arī man pirmais, kas nāk prātā, atceroties skolas laiku, nedarbi! Īpaši tos aktualizējām vidusskolas klasēs, kad visiem sāka parādīties auto tiesības un mašīnas. Pēkšņi starpbrīžos tautas bumbas spēlēšana vai parasta sauļošanās skolas pagalmā pārtapa par nemitīgu braukāšanu uz veikalu. Es jau tad spēju iedomāties, cik ļoti mūsu klase kaitināja visus skolotājus. Par audzinātāju es vēl tagad brīnos - kā viņa mūs izturēja, kā viņa spēja uz mums nedusmoties?

Pirmais skološanās gads palicis atmiņās ar iešanu mammai pie rokas, ar lielajiem bērniem, kas likās tik ļoti pieauguši, cienījami un pārāki.

Otrajā gadā atkal jauna skola, atkal esam mazākie, visi starpbrīži tika pavadīti aktīvi, skraidot pa pagalmu, metot kūleņus uz globusiem (kur regulāri kāds pamanījās sasist/pārsist kādu ķermeņa daļu). Un tās lecamauklas! Kādas lielas dusmas bija uz skolotāju, ja viņa mūs pārtrauca lekšanas vidū, jo esot jāsāk stunda!

Un tad nemanot pienāca laiks, kad kļuvām par vecākajiem, lielākajiem, gudrākajiem un, galu galā - par piemēru citiem. 4.klases izlaidums, jauna skola, jauni skolasbiedri, jauna audzinātāja ...

Pārejot uz „lielo skolu”, jau pēc neilga laika visi atrada savas vietas. Stundu sākuma un beigu (īpaši!) laiki ātri vien iesēdās galvā (un, starp citu - tie stāv tur vēl tagad!), starpbrīžos katrs atrada sev labāko nodarbi: meitenes steidzās ātrāk aizņemt vietas uz krēsliņiem, lai skatītos, kā puiši spēlē futbolu vai vienkārši klačotos par brīvdienu piedzīvojumiem.

Tā gozēšanās pavasara saulītē, tā lidošana dīķī, tā „mērcēšana" sniegā - nu tas vairs nekad nebūs TĀ, kā tas bija vidusskolas laikā. Vēl tagad, klasesbiedriem satiekoties, visas muļķības un piedzīvojumus atceramies, un nav nekā, ko gribētos nožēlot. Visus stāstus pavada smaids.

Tā kā ar klasesbiedriem tiekamies bieži, tad salidojumā nebūs tāds liels „oh" viņus, visus atkal satiekot. Bet, kad es padomāju, kā būs pēc vairāk gadiem ... tad atmiņām būs vēl viena pievienotā vērtība - pagājušais laiks!

Nora Cābe, 58. izlaidums