Ida Bērziņa, 1951. gada absolvente

Mūsu skaistās baltās skolas pamatlicējs ir Ādolfs Pērkons. Atceros, ka Pērkons mācīja auto braukšanu. Zēniem patika, bet es arī biju pieteikusies. Vispirms mācīja mašīnas uzbūvi, man jau tas likās par traku, bet, kad piesēdos pie stūres, viņš teica: ”Tu esi uz sauszemes par ātru.” Tā pārtraucu apmeklēt auto kursus.

Pirms tam skola bija Mācītājmuižā. 1. klase mācījās koka mājā, pārējās – vidējā ķieģeļu mājā.  No man zināmajiem klases biedriem Jaunpiebalgā dzīvo Skaidrīte Vīksna un Jānis Šinka.

Mans darba mūžs Jaunpiebalgā sākās ar bērnudārza dibināšanu, bet tad turpinājās darbs Jaunpiebalgas vidusskolā. Apstākļi mums bija pilnīgi citi. Pavisam vienkārši, jo nebija datoru, mobilo telefonu, interneta. Mūsu palīgrīki bija skaitāmie kauliņi un rakstāmmašīna.

Daudzus uzskates materiālus gatavojām paši. Arī skaisto skolas parku ar 7 dīķiem, puķu dobēm kopām. Skolotājas Krūmiņas vadīti, saimniekot palīdzējām siltumnīcā un lauciņos. Vēlāk šo darbu pārņēma skolotāja Lauma Micāne.

Atceros, kā skolotājs Pēteris Knāķis plānoja darbus katrai klasei. Kopā ar audzinātāju sava zona bija jāuztur kārtībā. Daudz bija jāstrādā pie malkas. Pieaugušie zāģēja, bet skolēni veda un krāmēja šķūnī. Darba bija daudz, bet, kopā strādājot, tā reizē bija arī laba atpūta.

Mūsu laiks raksturojas ar to, ka piedalījāmies dažādos apmaiņas braucienos. Viestura 3.vidusskola, Igaunijas skola Vilandē. Sacensības, atpūtas vakari. No nopietnām lietām un darbiem līdz “gulbīšu dejām”, jā, tādu mūsu skolotāji nodejoja baleta tērpos. Spēlēja volejbolu īsos bruncīšos. Sapratīsiet paši, netrūka humora.

Kad skolā bija uzbūvēta sporta bāze, tur katru 1. septembri bija sapulcēšanās vieta kolektīvam. Jaunie skolotāji tika izjautāti, tas vienoja, arī atviegloja ienākšanu kolektīvā.

Man audzināšanā bija 4 klases: 2 latviešu un 2 krievu plūsmas klases.  Skolēni mani pieņēma, jo bieži ar viņiem runāju latviski. Krievu plūsmai pasniedzu latviešu valodu. Skolā bērni labi runāja latviski, iespējams, ka mājās sarunājās krievu valodā. Kādā reizē pie mazajiem ienāca stundā trīs bijušie skolēni armijas formās, mazajiem izbīlis un platas acis. Bija prieks, ka skolēni iedomājās atnākt uz savu skolu.

Šodienas jauniešiem novēlu būt darbīgiem, patstāvīgiem.