Mana skola - Jaunpiebalgas vidusskola

Es jau kopš divu gadu vecuma apmeklēju Jaunpiebalgas vidusskolas bērnudārza grupiņu. Mana audzinātāja bija Dace Avotiņa un auklīte Elgiņa. Mēs bijām pirmie, kas uzsāka gaitas sešgadīgo bērnu apmācības grupā, kopā bijām 32 bērni. Tā nu sanāca, ka audzinātāja bija mana mamma un auklīte Inese Dzene. „Mazajā skoliņā” sāku mācīties pirmajā klasē. Mūs sadalīja divās daļās, un pirmajā klasē sāku mācīties pie skolotājas Laimas Kazerovskas. Otrajā klasē mana skolotāja bija Valentīne Bārdiņa, bet pēdējos divus gadus sākumskolā mācījos pie Daces Mačukānes.

Jau tad domājām, kā būs, kad aiziesim uz „lielo” skolu, jo bijām dzirdējuši dažādus interesantus stāstus par to. Īpaši bijām uztraukušies, ka būsim jaunākie un ka „lielie” mūs „apcels”. Bažas izrādījās veltīgas, un mēs ātri vien iedzīvojāmies. „Lielajā” skolā mūs kā audzinātāja sagaidīja Maija Apsīte, kura audzināja līdz pat devītajai klasei. Te vajadzēja būt patstāvīgākiem nekā „mazajā” skolā, kur skolotāja sekoja katram mūsu solim. Pie tā bija grūti pierast, bet ar laiku mēs to izdarījām. Kad beidzu devīto klasi, nolēmu mācības turpināt Jaunpiebalgas vidusskolā. Pašlaik mācos vienpadsmitajā klasē, un jau otro gadu mana audzinātāja ir Zane Althabere.

Tā nu sanāk, ka visi skolas gadi pavadīti tieši Jaunpiebalgas vidusskolā. Piedzīvoti gan labi, gan slikti mirkļi. Redzēts, kā attīstās skola, kā uzbūvē sporta zāli, veic ievērojamus remontus skolas iekštelpās, renovē fasādi, kā arī ir bijušas reformas izglītības sistēmā. Vienu vasaru, kad strādāju „RCI Gulbene”, man bija iespēja piedalīties skolas atjaunošanā un veikt nozīmīgu darbu tās labā. Bet, iedomājoties to, ka nākamgad no tās būs jāšķiras, es apzinos, ka šī skola man ir devusi ļoti daudz. Saprotu, ka man tās pietrūks un saku lielu paldies visām skolotājām un skolotājiem, kuri mani sagatavojuši turpmākajai dzīvei. Novēlu Jaunpiebalgas vidusskolai ilgu pastāvēšanu!

Edžus Arahovskis, 11. klase